Eid Al-Adha Mubaraks: upurēšanas svētku izcelsme, nozīme un globālais gars

Eid al-Adha, plaši pazīstams kā upurēšanas svētki un saukts par 'Lielāko svētku dienu', ir viens no diviem svētākajiem un nozīmīgākajiem islāma kultūras svētkiem, ko musulmaņu kopienas visā pasaulē svin ar patiesu nodošanos, vienotību un pateicību. Katru gadu miljoniem ticīgo visā pasaulē sveic viens otru ar sirsnīgu svētību 'Eid al-Adha Mubarak', nesot uz priekšu mūžsenas garīgās tradīcijas un iemiesojot ticības, paklausības, labdarības un brālības pamatvērtības. Šis festivāls, kas sakņojas dziļā vēsturiskā un reliģiskā mantojumā, ir daudz vairāk nekā tradicionāli svētki — tie ir mūžīgs atgādinājums par uzticību ticībai, gatavību veltīt sevi, kā arī laipnības un dalīšanās nozīmi visai cilvēcei.

Eid al-Adha svētā izcelsme

Eid al-Adha pirmsākumi meklējami dziļajā garīgajā pārbaudījumā, ko veica pravietis Ibrahimas (Ābrahāms), Ābrahāma reliģijās cienījamais pravietis, un tas iemieso absolūtas paklausības un patiesas uzticības dievišķajai gribai garu. Saskaņā ar islāma tradīcijām pravietis Ibrahims jau sen bija ilgojies pēc bērna, un vecumdienās viņš tika svētīts ar savu mīļoto dēlu Ismailu (Ismaēlu), kurš kļuva par viņa dzīves prieku un mierinājumu.

Pārbaudot savu nelokāmo ticību un lojalitāti, Allahs vairākkārt sapņos atklāja pravietim Ibrahimam svētu pavēli: upurēt savu visdārgāko dēlu kā apliecinājumu viņa pilnīgai padevībai. Saskaroties ar šo ārkārtīgi grūto pārbaudījumu, pravietis Ibrahims nevilcinājās un nešaubījās. Viņš deva priekšroku savai ticībai, nevis personīgajai mīlestībai pret savu bērnu, izvēloties no visas sirds paklausīt dievišķajai pavēlei. Šo stāstu vēl aizkustinošāku padara tas, ka, kad Ibrahims savam dēlam Ismailam stāstīja par svēto kārtību, Ismails arī izrādīja neparastu dievbijību un briedumu, labprāt sadarbojoties ar savu tēvu, lai izpildītu dievišķo misiju.

Tāpat kā pravietis Ibrahims bija gatavs pabeigt upuri ar patiesu ticību, Allahs parādīja žēlastību un brīnumaini iejaucās. No debesīm tika nosūtīts auns, lai aizstātu Ismailu par upuri, saudzējot jaunā pravieša dzīvību. Šī brīnumainā iejaukšanās nekad nav bijusi tikai nejaušība, bet gan dziļš patiesas ticības apliecinājums: patiesa ziedošanās slēpjas labprātīgā centībā un beznosacījumu paklausībā, nevis aklā rituālā upurē. Lai pieminētu šo cēlo ticības aktu,

Eid al-Adha Mubaraks

musulmanis

Ražots Ķīnā